Pareizi izveidota lietusūdens novadīšana palīdz aizsargāt ēkas pamatus, sienas un fasādi no liekā mitruma. Ja ūdens no noteksistēmas netiek novadīts pietiekami tālu no ēkas, tas var uzkrāties pie pamatiem, veidot peļķes un ar laiku veicināt grunts izskalošanos.

Viens no risinājumiem ir savienot noteksistēmu ar drenāžas sistēmu, infiltrācijas aku, lietusūdens kanalizāciju vai citu piemērotu ūdens novadīšanas risinājumu.

Kā savienot drenāžu ar noteksistēmu?

Lietusūdens novadīšanai no noteksistēmas iespējami vairāki risinājumi. Vienkāršākajā variantā ūdensnotekcauruli savieno ar drenāžas cauruli, izmantojot atbilstošu savienojumu.

Šādā sistēmā var izmantot arī:

• revīzijas jeb tīrīšanas elementu;
• drenāžas savienojumu;
• drenāžas aku;
• notekas smilšu un netīrumu uztvērēju.

Otrs variants ir netiešs savienojums, izmantojot noteksistēmas smilšu uztvērēju jeb nosēdaku. Tas palīdz aizturēt lapas, smiltis un citus netīrumus, pirms ūdens nonāk drenāžas sistēmā.

Noteksistēmas un drenāžas caurules tiešs savienojums

Tiešā savienojuma gadījumā ūdens no ūdensnotekcaurules tiek novadīts uz drenāžas cauruli, izmantojot atbilstošu savienojumu.

Lai sistēmu būtu iespējams regulāri iztīrīt, ieteicams paredzēt revīzijas elementu. Tas ļauj piekļūt sistēmai un nepieciešamības gadījumā iztīrīt tajā sakrājušās lapas, zarus, smiltis un citus netīrumus.

Tas ir īpaši svarīgi, jo netīrumi var nokļūt drenāžas sistēmā un samazināt tās caurplūdi.

Kā izmantot nosēdaku, savienojot noteksistēmu ar drenāžu?

Vēl praktiskāks risinājums ir netiešs savienojums ar nosēdaku.

Nosēdaka uztver no jumta notekošo ūdeni un vienlaikus palīdz atdalīt lielākus netīrumus. Atkarībā no sistēmas konstrukcijas iespējams izmantot sānu vai apakšējo pieslēgumu.

Nosēdakas parasti izgatavo no izturīga polipropilēna, tāpēc tās ir vieglas, izturīgas pret mitrumu un piemērotas izmantošanai arī zem zemes.

Izvēloties konkrētu risinājumu, jāņem vērā gan noteksistēmas izmēri, gan drenāžas caurules diametrs un paredzamais ūdens daudzums.

Kā izmantot drenāžas cauruli ar atverēm?

Drenāžas caurule ar perforāciju paredzēta ūdens savākšanai un novadīšanai gruntī. Tā var tikt izmantota arī lietusūdens infiltrācijai, ja to pieļauj grunts apstākļi.

Tomēr drenāžas cauruli ar atverēm nevajadzētu novietot pārāk tuvu ēkas pamatiem. Pretējā gadījumā ūdens var nonākt pārāk tuvu konstrukcijai un radīt pretēju efektu – palielināt mitrumu pie pamatiem.

Tāpēc pirms drenāžas izbūves jāizvērtē grunts, gruntsūdens līmenis un nepieciešamais attālums no ēkas.

Svarīgi ir arī nodrošināt pareizu drenāžas caurules slīpumu, lai ūdens varētu brīvi plūst uz drenāžas aku vai citu paredzēto novadīšanas vietu.

Kas ir lineārā drenāža?

Lineārā drenāža ir risinājums, kas paredzēts ūdens savākšanai un novadīšanai no noteiktas teritorijas. Drenāžas caurules tiek izvietotas zem zemes un palīdz samazināt liekā mitruma daudzumu gruntī.

Šāds risinājums var būt noderīgs teritorijās, kur ap ēku ilgstoši saglabājas paaugstināts mitrums.

Tomēr jāņem vērā, ka drenāžas sistēma nav paredzēta virszemes ūdens savākšanai, ja tam nav izveidota atbilstoša ūdens savākšanas sistēma. Pēc spēcīgām lietusgāzēm uz zemes tāpēc joprojām var veidoties peļķes.

Lineārās drenāžas efektivitāti var būtiski ietekmēt arī augsts gruntsūdens līmenis un ūdensnecaurlaidīga grunts.

Cik dziļi jāierīko drenāžas caurule?

Drenāžas sistēmas izbūves dziļums jāizvēlas atbilstoši konkrētajiem grunts apstākļiem, ēkas konstrukcijai un sistēmas mērķim. Nav viena universāla dziļuma, kas būtu piemērots visām ēkām.

Pareizai drenāžas sistēmai parasti nepieciešami vairāki elementi:

• filtrējošs drenāžas slānis no grants vai šķembām;
• ģeotekstils, kas neļauj gruntij sajaukties ar filtrējošo materiālu;
• perforēta drenāžas caurule;
• kontrolaka vai drenāžas aka;
• revīzijas aka, ja tā nepieciešama sistēmas apkopei.

Drenāžas sistēmas zemākais punkts parasti ir vieta, kur tiek savākts un tālāk novadīts viss sistēmā nonākušais ūdens.

Ģeotekstils drenāžai

Ģeotekstils ir svarīgs drenāžas sistēmas elements. Tas atdala filtrējošo materiālu no apkārtējās grunts un samazina risku, ka drenāžas slānis ar laiku aizsērēs.

Drenāžas izbūvē parasti vispirms sagatavo tranšeju un nepieciešamības gadījumā veic pamatu hidroizolāciju un siltumizolāciju. Pēc tam tiek izbūvēts filtrējošais slānis, novietota drenāžas caurule un izveidots nepieciešamais slīpums.

Pēc caurules ieklāšanas sistēmu pārklāj ar filtrējošu materiālu un ģeotekstilu, pēc tam tranšeju aizber.

Kas ir drenāža un kāpēc tā nepieciešama?

Drenāža ir sistēma, kas paredzēta lieka ūdens novadīšanai no noteiktas teritorijas. Tās galvenais uzdevums ir samazināt mitruma daudzumu gruntī un pasargāt ēkas konstrukcijas.

Pārmērīgs mitrums pie ēkas var veicināt:

• pamatu grunts izskalošanos;
• sienu un pamatu samirkšanu;
• pelējuma un mitruma problēmas;
• fasādes bojāšanos;
• konstrukciju ilgtermiņa bojājumus.

Savienojot noteksistēmu ar piemērotu lietusūdens novadīšanas risinājumu, iespējams efektīvāk novadīt ūdeni prom no ēkas.

Kur novadīt ūdeni no drenāžas?

Ūdens novadīšanas vieta jāizvēlas atbilstoši konkrētās teritorijas iespējām, grunts apstākļiem un vietējām prasībām.

Iespējamie risinājumi ir:

Lietusūdens kanalizācija – ja pie īpašuma ir pieejama atbilstoša pieslēguma iespēja.

Infiltrācijas jeb uzsūkšanās aka – ūdens tiek novadīts gruntī, kur tas pakāpeniski iesūcas.

Lietusūdens uzkrāšanas tvertne – savākto ūdeni iespējams izmantot, piemēram, dārza laistīšanai.

Infiltrācija gruntī – ūdeni iespējams pakāpeniski novadīt gruntī, izmantojot atbilstošu drenāžas sistēmu.

Ūdens novadīšana dabiskās ūdenstilpēs, grāvjos vai citās vietās ir pieļaujama tikai tad, ja to konkrētajā situācijā atļauj teritorijas un vides prasības.

Ar ko aizbērt drenāžu?

Pareiza drenāžas tranšejas aizpildīšana ir svarīga, lai sistēma ilgstoši saglabātu savu efektivitāti.

Parasti izmanto:

Filtrējošu materiālu – granti vai šķembas. Tas palīdz ūdenim nokļūt līdz drenāžas caurulei un samazina aizsērēšanas risku.

Ģeotekstilu. Tas atdala filtrējošo materiālu no apkārtējās grunts.

Grunti. Pēc nepieciešamo drenāžas slāņu izbūves tranšeju aizber ar piemērotu grunti un izlīdzina virsmu.

Vai drenāžai nepieciešams slīpums?

Jā. Lai ūdens varētu brīvi pārvietoties pa drenāžas sistēmu, caurulēm nepieciešams atbilstošs slīpums.

Praksē drenāžai bieži izmanto aptuveni 0,5–2% slīpumu, kas nozīmē 0,5–2 cm augstuma starpību uz katru caurules metru.

Pārāk mazs slīpums var veicināt ūdens uzkrāšanos un nogulšņu veidošanos caurulēs, savukārt sistēmas izbūve bez nepieciešamā krituma var būtiski samazināt tās efektivitāti.

Drenāža noteksistēmai – kopsavilkums

Pareizi izveidota drenāžas un lietusūdens novadīšanas sistēma palīdz novirzīt ūdeni prom no ēkas un samazināt liekā mitruma ietekmi uz pamatiem, fasādi un apkārtējo teritoriju.

Tomēr svarīgi atcerēties, ka noteksistēmas ūdens novadīšana un pamatu drenāža nav viens un tas pats. Tie ir dažādi risinājumi, kurus atkarībā no situācijas var izmantot kopā.

Pirms drenāžas izbūves jāizvērtē ēkas novietojums, grunts īpašības, gruntsūdens līmenis, teritorijas reljefs un iespējas, kur droši novadīt savākto ūdeni.

Pareizi izplānota sistēma palīdz ne tikai izvairīties no peļķēm un lieka mitruma, bet arī ilgtermiņā aizsargāt ēkas konstrukcijas.